otrdiena, 2013. gada 1. oktobris

Mūsu ikdiena un brīvdiena

Lūdzu, piedodiet, ka līdz šim esam tik slinki blogotāji. Visādi citādi par slinkiem mūs šobrīd tomēr laikam nevarētu nosaukt. Domāju, ka jāpastāsta, kāda šobrīd mūsu ikdiena izskatās.

Mārtiņa "mācības" patiešām ir daudzpusīgas - viņam ir gan lekcijas, gan praktikumi (jāgatavojas līdzīgi kā RRBD Bībeles studiju izbraucienos), gan praktiski jāpalīdz draudzes dzīvē, gan jāmāca Bībeles studijās. Tā kā St.Helens draudze ir ļoti liela (trijos svētdienas dievkalpojumos kopā nāk ap 1500 cilvēkiem + vēl viņiem notiek arī viens dievkalpojums mandarīnu valodā), viņiem vajadzīgi daudz darbinieki (kādi 80 varētu būt). Mārtiņš arī pieder pie draudzes darbiniekiem, tāpēc viņam ir iespēja arī mācīties no pieredzes, kā kas tiek organizēts, kā tiek ļaudis iedrošināti, vadīti un apmācīti. Praktiskajos darbos viņš mazgā arī podus un grīdas, palīdz ar skaņošanu un visādi citādi. Trešdienas vakaros viņš vada Bībeles studiju studentiem un vienreiz nedēļā tiekas arī ar citiem studentu studiju vadītājiem uz vadītāju Bībeles studiju, kur viņi kopīgi sagatavojas. Vēl viņš ir komandā, kas atbildīga par svētdienas vakara dievkalpojumu (uz kuru nāk ap 500 cilvēku). Papildus tam viņa uzdevums ir "pamanīt" potenciālos vadītājus un tikties ar viņiem lasīt Bībeli. Vārdu sakot, viņš mājās ir ļoti maz un atnāk pārguris no runāšanās un iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem.

Anda atbildīga par mājas dzīvi. Kopā ar Timoteju ved Antoneti uz skolu (4x dienā gājiens pa 40min.). Iepazīstas ar draudzes cilvēkiem, piedalās sieviešu Bībeles studijas grupiņā, pieteicās palīdzēt svētdienas skolā, tiekas ar galvenā mācītāja sievu vienreiz nedēļā, lai kopā lasītu 1.vēstuli Timotejam, domājot par to, kā sievai atbalstīt draudzes vadītāju. Vēl priecājas pie sevis mājās uzņemt jauniepazītās latviešu meitenes ar bērniem, lai kopā lūgtu un studētu vēstuli Filipiešiem.

Antonete un Timotejs sāk aprast ar jaunajām mājām un jauno vietu. Pirmās nedēļas gan Timotejs neslēpa savu neizpratni par to, kāpēc nevaram braukt mājās uz Latviju, kāpēc nav visu viņa mantu utt. Vēl joprojām viņš saka, ka ilgojas pēc saviem Latvijas draugiem, bet nav vairs sabēdājies par jauno situāciju. Nesen viņš man vakarā skaidrā angļu valodā saka: "I love you too very, very,very much." Es, protams, izkusu no mīļajiem vārdiem, bet nesapratu, kāpēc viņš angliski mani mīl. Izrādās, ka mēs taču esot Anglijā un mums jāmācās runāt angliski. Tā nu viņš arī dara. Autobusā vai metro braucot, visu pieturu nosaukumi, kas izskan angliski, ir jāatkārto un vēl jāpajautā, ko tas nozīmē:-)

Antonete beidzot dabūja vietu skolā. Mācās otrajā klasē (tas tikai tā izklausās, vienkārši te izglītības sistēma savādāka). Viņai obligāta skolas forma - balta blūze, žakete, šlipse.. Vispār jau labi, bērni tādi savākti izskatās un neviens neatšķiras ar to, ka nav īstajā "stilā", var koncentrēties uz citām lietām. Tā kā mēs augusta pašās beigās tikai sākām meklēt skolu, vienīgā brīvā vieta atradās skolā, kas nemaz nav tik tuvu un kurā pārsvarā mācās melnādainie bērni. Tā kā Antonete ar savām zilajām acīm un gaišajiem matiem tur ir topā. Viņa nav pārāk sajūsmā par skolu, jo neviens viņu tur nesaprot un viņa arī pagaidām ļoti maz saprot. Vismīļākā stunda viņai ir matemātika - tur vismaz varot saprast, kas jādara. Mēs izvēlējāmies viņu laist skolā tikai tāpēc, lai viņa iemācītos valodu. Mājās cenšamies gatavoties skolai Latvijā, bet nu pārāk daudz spēka nevienai no mums tam neatliek.

Sestdienas ir mūsu ģimenes vienīgā brīvdiena. Cenšamies tās pavadīt kaut kur kopā aizdodoties. Bijām jau uz Museum of London un British Museum. Londonas muzejā bērniem visiespaidīgākās likās ekspizīcijas par vēsturisko lielo Londonas ugunsgrēku. Britu muzejs ir ļoti apjomīgs, mēs izpētījām Ēģiptes ekspozīciju (mūmijas, amuleti, dzīvnieku mūmijas, "dieviņi", rotas utt.), Āfrikas ekspozīciju un pulksteņu ekspozīciju, kurā varēja redzēt pulksteņu vēsturisko attīstību un dažādos mehānismu veidus.


Gaidam autobusu svētdienas rītā, lai dotos uz baznīcu.


Uzcepām tētim tētu dienas siera kūku ar zemenēm,
 un bērni vēl nolēma, ka vajag arī uztaisīt svētku karodziņus, ko tajā iespraust.

Lietainais sestdienas rīts pie Britu muzeja.

Arī šāds var izskatīties pulkstenis.

Ļoti iespaidīgais totēms no Ziemeļamerikas,
kurā atveidoti dažnedažādi zvēri un putni,
kas kalpojot kā mediatori starp gariem un cilvēkiem.

Pirmais ciemiņš - Andas māsa Liene - bija par iemeslu aizdoties uz netālo Griniču (Greenwitch),
lai kalna virsotnē uzmeklētu karalisko observatoriju un nulles meridiāna līniju.

Parlaments, Big Bens un London Eye satrāpījās vienā bildē.
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru